Reta ki a Hana Koko

Pērā i tērā atu TUHI KAU tata rā, he tuhinga tēnei nāku mō He Muka, otirā, te putanga mutunga o He Muka mō tēnei tau. 

Te tikanga, kia puta rā anō taua He Muka, tahi anō ka whakarapangia e au ki konei. Heoi, nāku te paetukutuku o TTW i titiro ināianei tata nei, ka kite au, horekau anō i puta noa (Tēnā pea ā te Mane?)

Nō reira, ka tāngia ki konei, i mua i te kirihimete, kia kore ai tōna ‘kirihimetetanga’ e moumouria.

Tēnā koe Hana Koko.

He tuhinga tēnei ki a koe, whakaatu atu he aha āku perehana reo Māori e hiahia ana au mō tēnei kirihimete.

Tuatahi, he hoa mōku ki te hanga āka, hei oranga mō mātou i te waipuke e whakatauwharewhare iho nei e kiia nei ko te ao o te ‘rorohiko,’ arā, te tīwī, ipurangi, aha atu. Te waipukenga o te ao i te tāima i a Noa – hore he paipainga i tēnei waipuke rorohiko. Ka auē ētahi, te aroha anō ki te reo, kei riro mā te rorohiko, mā te pouaka whakaata e ako, taukiri ē. E tika ana hoki, kia mataara mātou Hana Koko.

Hei tauira, ka whakaaro noa ake ki ngā pikitia ako i te reo i runga i te pouaka whakaata. Tērā tētahi, taku mōhio, kei te takiwā o te whā tekau mano tāngata e ū ana te mātakitaki i ia pō (hāunga ngā mea e timotimo kau ana te mātakitaki). Kia tekau atu ngā tau, e hia rau mano kē – nā te tīwī rātou i ako ki te kōrero Māori.

Mātou te hunga horekau i rā te tīwi mai te mōhio ki te kōrero Māori, ka waipuketia pea mātou.

Ko te mea kē, ka whati mai anō rā tēnei waipuke ahakoa pēhea, nō reira me aha mātou?

Ko te hunga aroha ki te reo, aroha ki ngā reo-a-takiwā, te reo tūturu ō ngā tūpuna, (ko rātou te hunga e tika ana hei hanga i te āka nei), e titiro kē ana ki ō mātou maunga whakahī hei oranga mō mātou. Ko te mate kē, me ō mātou maunga whakahī katoa, ngaro katoa anōki i tēnei waipuke. Koia ko taku inoi hoa nei mōku ki te hanga āka.

Tuarua, he ngākau ripenetā mo ngā kupu ‘hou’ e hangā nei e Te Taura Whiri, e wai ake, e whakataurekarekatia nei e ētahi ō mātou aua kupu.

Ko te āhua o taua ngākau ripenetā, he aroha, ē, ki ngā mea pēnei i au nei, e toru aku tamariki, mehemea kāhore ētahi o ēnei kupu hou, kua kore kē e taea e aku tamariki tō rātou ao te kōrero Māori.

Te taonga tākaro rawe rawa ki taku tamaiti mātāmua e whā nei ngā tau, he tēpu kāmura, me ngā taputapu katoa. Hana Koko, e hia momo kani, e hia momo hama, e hia momo aha. I roto i te reo Pākehā, he ingoa anō ō ēnei tū taputapu katoa. Moumou kia kore i te reo Māori. Ahakoa i te ‘vice’ nei. Mēnā kāhore i kitea e au te kupu ‘purimau’ i te papakupu a Katarina Mataira, kua noho kuware tonu au taea noatia tēnei rā.

Te perehana tuatoru hei īnoi mākū, he aranga hou mō te reo Māori. Kua ‘whare wānangatia’ te reo Māori tae pai kia hēmanawa. Ka oti katoa ēnei akoranga, ka puta mai te tauira i te whare wānanga, ka whai tamariki, kātahi kaaaa……kuware me pēhea te kōrero Māori ki ana tamariki i runga i te ao tamariki.

Āhea tū ai ētahi akoranga ‘Ko Te Reo Māori Kōrero Tahi ki te Tamariki’? Hana Koko, ki te kore e taea te reo te tuku iho, he aha te patanga?

Mea nei te tauira. Taku mātāmua nei anō, wāti ana māua i a Justice League, ko Batman rātou ko Superman, ko Wonderwoman, ko Flash, e haere ana i te koraha.

‘Kei hea rātou Pāpā?’
‘Kei te koraha.’
Kātahi te hunga nei ka paoro ki te aha rānei.
‘I paoro rātou ki te aha Pāpā?’
‘He ārai ngaro. Titiro, kua weto, kua puta mai he taone.’
‘He aha tēnā e rere mai nā?’
‘He hako e rere mai ana mā runga i tana motopaiki rere takiwā.’

Hana Koko, e ako ana rānei mātou ki te kōrero tahi ki ā mātou tamariki i ngā kura ako reo nei?

Hei whakamutunga Hana Koko. I a koe e taritari haere ana i ō perehana, pānuitia haeretia hoki tēnei kaupapa – tuhikau.wordpress.com. Mā konei ka taea ai aku kōrero te tīhaehae e ētahi, te aha rānei kia tauriterite ai te whakawhitiwhiti.

Kia ora Hana Koko.

He Take ‘He Muka’

I ngā marama ki muri, me tono au e Te Taura Whiri ki te tuhituhi whakaaro i runga i ngā mahi tūkino tamariki. Ka tāngia ki a He Muka. Ka tāngia hoki ki konei, ehara i te mea he aha, he whakakī whāwhārua pea, he kukume whakaaro mai rānei i tō hinengaro.

He tangi hotuhotu ē, ki ngā tamariki e tūkinotia nei. Haere koutou e te mano i kiia rā, ko koutou tēnei i katohia e Ihowa o ngā Mano hei putiputi ātaahua, whakahirahira rawa i tana māra putiputi kei te rangi. Haere, haere, haere.

Mō ngā whakaaroaro iho i runga i te kaupapa i horaina mai nei, ko te whānau, ka hanga whakahī au ki te whaikupu atu mō tāku ake. Kua toru ā māua tamariki ko taku wahine, katoakatoa tamariki iho i te rima tau. Huuuri koaro pai (te whare, me ngā whakaaro katoa anōki o Māmā rāua ko Pāpā.) He ahakoa, menemene kau anō ngā pāpāringa o tētahi, rewa tonu atu a Pāpā, hāunga a Māmā, he kōrero kē anō mōna!

Ahatia, ko wai au hei tohutohu, hei aha rānei i te mahi whakatupu tamariki e hanga tamariki tonu nei anō ko au? Nō reira, e whai nei ko ētahi kitenga noa ake ōku i waenganui i aku tamariki me kore tētahi atu e whai hua i aua kitenga. (Ēnei kōrero katoa, e hāngai ana ki āku ake tamariki, ainei pea hore kau kē he patanga ki wā ētahi atu).

1. Ko ngā tamariki te kāpia e piri tonu ai ngā mātua

Whakapono ana au pau te kaha, penā kaua ā māua tamariki ko taku wahine – kua mahue noa atu māua. Ae rā, tērā noa atu ngā take e whai wāhi mai ana, erangi e pēnei mārika ana ō māua whakaaro tahi.

I mua atu i te whānaunga mai o ā māua tamariki, he tautohetohe te mahi, ko ngā take i tautohetohe ai he tino koretake rawa atu. Wera ana ngā toto i te tamarikitanga, aha ana rānei i pēnei ai. Horekau aku whakamā ki te hura i ēnei mea ki a koe i runga i taku mōhio, te nuinga o ngā kāpara taitamariki e pēnei ana anōki.

Ka whānau mai ngā tamariki nei, ka tau te rangimārie (hāunga ētahi wā ka kōrerohia a taihoa). Tahi au ka hinga atu ki te rapurapu, nā te aha?

E mara, ehara i te mea nā te aha, nā te NGENGE.

Ka pau tō kaha i ō mahi i te awatea, i ō mahi tiaki i ō tamariki i te pō, me pēhea e toe ai he ngoi mō te tautohetohe? Ko ngā tautohetohe i tirohia ai he mea nui i mua, nō te whaitamarikitanga – ka takekore noa iho. Ainei pea he painga huna tēnei kei roto i te whaitamarikitanga.

2. Kia mataara i te wā i muringa tonu mai i te whānautanga

Ko ā māua tamariki e toru nei, i muri tonu mai i te whānautanga o tēnā, o tēnā, ka parori māua. He aha i pënei ai?

E kore e kore he maha ngā take, he ngenge, he kore nō te tinana, te hinengaro, te aha, e taunga ki tērā tūāhua ara tonu i te pō, motuhake tō ao katoa, ka huri āwhiowhio i taua pēpi.

Ahatia, ko te mea kē, kia mārama ngā mātua hanga tamariki nei pēnei i a māua, kei konā taua taniwha e tatari ana ki te hopu i a koe, me te whakawehe i a kourua ko tō hoa.He aha te rongoā? Ko ō māua whānau. Tēnei tikanga tūturu nā tāua, nā te Māori i mua. Ehara i te mea, kotahi anō tangata e tiaki ana, erangi, ko te whānau katoa. Pēhea atu te pai, mēnā e taea ana ētahi o aua tikanga te whakahoki mai?

3. Ko te whānau whānui hei tānga manawa

Ka hauwarea tō māua moe ko taku wahine, ka peke mai ngā hungawai, ngā mātua ki te āwhina i te pīkau. Ehara pea i te whakaaro ki a māua, erangi he aroha kē ki ngā tamariki.

Pēnā horekau he whānau hei āwhina mai, tēnā pea hei ngā hoa. Ka kore i tērā, ko ngā rōpū āwhina i te whānau. Kaua tātou e whakamā ki te rapu āwhina. Ko ngā Pāpā pea ngā mea kaha te pāngia e tēnei mate.

Kāti, ahakoa te āhua o taku whakatakoto i aku whakaaro, ehara i te kauhau, he kongakonga kau me tipako ake i tōku ake ao hei āpititanga ki ngā whakaaro o ētahi.Ko taua kōrero rā anō rā nē…

Ki te toua atu he paukena, ka tupu he paukena.

He iwi paukena tātou?

Atawhaitia ā tātou tamariki anō nei, horekau atu he mea kē atu o te ao nei.

 

Mai i te Ngaro Ka Kitea

Ae mārika rā! Kua neke atu i te tau i tērā o aku tuhinga. He aha i pēnei ai te takaware ka TUHITUHI KAU anō ai au? He aha te mea nui o te ao? He mahi, he mahi, he mahi!

I roto i te hia kē marama i ngaro noa iho nei, ka whānau mai tā māua pepi tuatoru ko taku wahine, ka huaina ki taku karani Mikara. Ka mutu anō pea hei whakamārama atu mō taku ngaro roa. Ka mōhio koe e toru aku tamariki, te katoa, tamariki iho i te rima tau, ka mōhio koe he aha i roa ai. 

Ahatia. Kua whakakorikoria anō a TUHI KAU. He aha te kōrero nui mō tēnei tuhinga? Heoi, kua mutu taku pānui i ngā pitopito kōrero o ia rā, he whakatuarea rawa. Huri te wiki, huri te marama, he kōhuru te kōrero. Kua ahangia tō tāua whenua?

I te toru marama noa ake nei, e hia kē wahine i pāwheratia. He rā anō he pāwhera anō. He rā anō, he kōhuru anō. Ka mutu he kaumātua ētahi e pāwheratia nei, e kōhurutia nei. Te wahine turi o ngā wiki tata ake nei. Āhea te motu maranga ai ki runga ki te whakamutu rawa i ēnei whakanawe i tō tātou whenua ātaahua? E kimikimi nei ngā tōrangapū me pēhea e puta ai tō tētahi ihu ki mua i tō tētahi. E mara, ko te tōrangapū ka ora i a ia tēnei mate – ka rite ia ki a Pinokio, kei mua noa atu te ihu. 

Ka puta he kōrero i tēnei wiki i tētahi rangatira pirihimana, ‘nā ngā tākaro rorohiko patu tangata nei’. E tika ana pea tāna. Kua kī katoa te ao o ā tātou tamariki i ērā tūāhua iaianei nā. Hei tāku, ki te kite tonu te tangata i te kōhuru, i te tūkino tangata, i ngā rā katoa i roto i ēnei kēmi, ka taungatia ia ki aua mea, ka pēnei ia he mea noa iho anō, ehara i te mea e hopo ai te ngākau. He raruraru i kō tata atu. 

Tētahi ko ngā pikitia mōrikarika nei e kiia nei he ‘horror.’ Pātai pai au i roto i taku puku, he aha te patanga o ēnei tū pikitia? Kua kite au, i ngā tau tata nei, tini haere ana ēnei tū pikitia, otirā, ngā mea tino whakarihariha rawa atu. Nāku ngā kōrero mō tēnei āhua i rapu i runga i te ipurangi, e ai ki ngā kōrero he tika kei te nui haere. E ai ngā kōrero, he rōpū hanga rahi tonu e mātakitaki ana i ēnei weriweri. I taku haerenga ki te toa hoko rīpene i tērā atu rā, ka titiro au i ngā pikitia ‘hou’ kei reira e paepae ana. Ka pouri i te kitenga ai, kei reira ētahi o aua pikitia nei. Ka mataku au ki te tuhituhi i ngā ingoa o ngā pikitia nei, kei kite a wai rānei ka tupu haere tana hiahia haki nohi, he paipai ruaki te mutunga iho.

He rerekē tēnei tūmomo kiriata i mua. He taha whakakata, whakangahau ōna. Ināianei, horekau. He whakaatu kē i ngā mahi kikino rawa, mamae rawa, ka taea te mahi ki te tangata. Ko tētahi pikitia i tae mai ōna rongo ki aku taringa, he pēpi ka kainga oratia.

Ko wai e mātakitaki ana i tēnei tū pikitia???

Ko te whakahoki ā ētahi o ngā kaihanga i ēnei hakihaki, hei tā rātou, he painga kei roto, he whakatūpato i te iwi ki ngā mahi kino e mahia ana i tēnei rā. He rite rānei ki te kupu whakarite, arā kē tōna tikanga hei wānanga mā te kaimātakitaki, ainei pea ko te huakore o te noho i tēnei ao, nā kua whiriwhiria e te kaihanga pikitia ko tēnei momo pikitia hei whakaari i tērā āhuaranga. E hoa mā! Kia tika hoki, te nuinga, kāhore, te katoa o te hunga mātakitaki, he kani tinana, he wero kanohi, he kai pēpi kē tā rātou e matemate ana ki te titiro, ehara i te ako i ngā piki me ngā heke o te noho i te ao tūroa!

Ngā kaihanga o ēnei mea e rua, te kēmi rorohiko me te pikitia whakamataku, ka whakawāwā mai rātou, ina haukotia rātou, he takahi tērā i tō rātou mana “kōrero herekore.”

Ki taku whakaaro, ka tae ki ngā paraweta pēnei, he take anō pea e herea ai taua mana.

Kei te tika hei tāu?

Q.