AUE TAUKIRI Ē
Ka pākaha mai te aroha i te rongonga ai ki te matenga o ngā tamariki tokorua rā, kōhungahunga tonu. Nō reira, me timata tēnei pānuitanga ki tētahi poroporoaki ki a rāua.
Haere kourua, e te hunga harakore, ki ō kourua tini mātua, tūpuna kei tua rā o te ārai e tatari mai ana ki te whakanui, ki te whakahōnore, ki te awhiawhi i a kourua mo ake tonu atu.
Waihotia mai ngā tini roimata e heke nei hei whakamaumaharatanga atu. E kī ana tōna kōrero, he māra putiputi tā te Kaihanga, ina kite ia i ētahi putiputi ātaahua rawa atu i tēnei ao, ka katohia māna ake. Nō reira, e ngā putiputi kōhungahunga ā te Atua, haere, haere, haere.
E tātou mā, tētahi aitua whakawehi, koia teenei. Ko ngā kupu e whai ake nei, he whakapāwera pea i ētahi o koutou. Heoi, ehara i te mea he aha, he whakakorikori kau i te hinengaro i runga i ēnei āhuaranga.
Kua puta te whakatakariri a Helen Clarke mā (me te nuinga atu hoki o te motu nei, te hanga nei) ki te whānau nei i tō rātou korenga e whāki mai i ahatia ēnei tamariki.
Heoi, he pātai tēnei…
Ki tō whakaaro, kāhore rawa atu he wā rānei, he take rānei, he āhuaranga rānei, e tika ai kia puritia ngā kōrero i te tari pirihimana ina mate tētahi o tātou?
Hei wero kau i te hinengaro.
Ka pēhea mēnā ka riro mā tō tupuna whaea ō tamariki e tiaki kia haere ai koe ki te toa ki te hoko miraka. I a koe e ngaro ana, ka warea a Karani ki tētahi mahi, ka kotiti aua tamariki ki te ruma horoi, e kī ana te tāpu kaukau i te wai, ka hou atu, ka toromi.
Ae rā, ka riri koe ki a Karani pau te kaha. Ka taea rānei tana hara te muru? Aua. Engari, mōhio ana au, mēnā ko te Karani o wāku ake tamariki, e kore ia e whakaae kia ora tonu ia pēnā i mate pērā ana mokopuna.
Mehemea ka whakatau taku whānau, taihoa e kōrero ki te motu whānui, kia nehua rā anō, kātahi ka rapurapu tātou, ā-whānau nei, he aha te huarahi tika hei whakahōnore i ngā tamariki kua mate, hei manaaki hoki i a Karani, ka tautoko pea ahau i tērā whakatau. Ahakoa nā Karani ngā tamariki i mate ai, ehara i te mea āta mahi nāna, he aituā kē.
Ina pērā, ka mea atu au ki ngā pirihimana, ‘ko mātou tēnei, te whānau. Mōhio ana mātou, ehara me kōhuru ēnei tamariki, he aituā kē. Tukuna mātou kia whiriwhiri i waenganui i a mātou anō te mea tika mō mātou, kātahi ka kōrero atu ki a koutou.’
Pēhea ō whakaaro? Ehara i te mea e tautoko ana au i te whānau nei, kāhore rānei (me pēhea hoki i te kore e mōhio i aha kē). Te hanga nei, he kōhuru kē tēnei, ehara i te aituā, e kore e kore ka rerekē.
He rapurapu kau – kei te pērā rawa te mārōtanga o te tikanga mo te whāki tonu atu ki ngā pirihimana? Ahakoa e whakaae ana te whānau katoa e hia tekau (kāhore te tangata takitahi anahe nei), taihoa e whāki?
Kia ahatia. E pouri kerekere ana te ngākau ki ngā kōhungahunga nei. E rua wāku tamariki ake, kōhungahunga tonu, ina mate tētahi, auē te kino o te mamae, kia mate kē e rua tahi…ko au pea ā muri ake.
Hei whakaaroarotanga. Tāpiritia mai ōu ake whakaaro.
MATARIKI
Nōnapō nei, ka tū he hui whakanui i a Matariki ki Tāmaki Makau Rau. Ko au tētahi i haere (māua tahi ko taku wahine). Ka hari te ngākau kua ara ake anō tēnei kaupapa i roto i a tātou, me te kite ake, ka toru ēnei tau e whakahaeretia ana he kaupapa whakanui i kō, i kō, ā, i ia tau, ka nui kē atu te tokomaha e tae atu ana.
I rongo ahau i tētahi e whakatara ana, ‘A taihoa kua nā te Pākehā kē tēnei kaupapa, kua roa hoki e rapu ana i tētahi tangata-whenuatanga mōna.’ Ka tika pea. Erangi, mā ngā Māori hei whakahaere nē?
I kite hoki au i te whakaaturanga mō Matariki i runga i a Whakaata Māori i tērā atu pō. Pai mārika. I rawe au ki ngā kōrero mō tōku iwi, a Ngāpuhi, ē, ko Puanga kē te tohu tau hou ki a Ngāpuhi. Ka hanga whakamā au i konā, nā te mea, e rima pea tau ki muri, i a au e mahi ana mā Te Taura Whiri, ko au tētahi i hou ki te rōpū whakaara ake i tēnei kaupapa huri noa i te motu. Mēnā au e mōhio ana ko Puanga kē tā Ngāpuhi i taua wā, kua ara taku ringa mō Puanga. E kore a muri e hokia. Tēnā pea ā ngā tau e heke mai nei, ka utu au i taku hara.
Heoi, ko tētahi hua nui i puta i taua pō nei, ko taku kōrero tahi ki ētahi o ngā kaimahi o Te Taura Whiri – ko tā rātou pukapuka ‘He Muka’ te kaupapa. Totohe atu ana au, me huri tērā pukapuka hei niupepa Māori - reo Māori motuhake, pērā i ngā niupepa Māori o mua. Whakaae katoa mai ana - engari he huruhuru e rere ai…
Tētahi, kei hea ngā kaituhi?
Ko te tūmanako, i te wā e whiriwhiria ana he huarahi whakatū niupepa tūturu mā tātou, ka āwhinatia a ‘Tuhi Kau.’
TŌ TĀTOU REO ĀTAAHUA
Pānui niupepa Māori ana au i runga i te ipurangi i te pō nei, ka paoro atu au ki ētahi kōrero ātaahua hei tohatohatanga ki a koutou (mēnā kāhore āno koutou i mōhio noa ki aua kupu).
Tuatahi, ko te mōmōhanga. Tahi anō au ka rongo i tēnei kupu i tōku ao katoa. Nō tētahi Pīpīwharauroa (he niupepa Māori nō te rautau tekau mā iwa). Ko tōna whakapākehātanga, ko te ’scarce, to be conserved.’
Māku e whakamātau ki te whakamahi i tēnei kupu hou (he kupu hou ki a au nei), ‘he torutoru noa iho ngā whakaahua o aku tūpuna, nō reira, he taonga mōmōhanga aua whakaahua.’
Ka tāpiritia atu te ‘rā’ ki mua, arā, ‘rā mōmōhanga’, ka pēnei kē te tikanga, ‘A fine day in winter’. I runga i te whakamārama i runga tonu ake nei, ka mārama nē, he aha i pēneingia ai te tikanga o tēnei kōrero.
E mea nei pea he tauira – ‘He rā mōmōhanga te rā inanahi. Ahakoa e hōtoke ana, paki pai te rā.’
He kupu anō. He kupu tēnei i āhua honohono te rangona e au i ngā tau tata ake nei, otirā, he kupu rawe. Arā, ko te ‘mokonaha.’ Tōna whakapākehātanga – he muzzle. Te rawe hoki o tēnei. Tōku reo hoki, mēnā au e hiahia ana ki te kōrero muzzle i mua, ka kōrero ‘here’ kē pea au. Herea te waha o te kurī nā. Pēhea atu te pai o te ‘mokonahatia te kurī nā.’
Ko te take i hou mai ai te mokonaha ki aku kōrero i tēnei pānuitanga, nā taku tamaiti mātāmua. I tana kaha ki te kōrero i tēnei rā (e toru ana tau), ka hanga tekateka noa iho au (nā taku Karani te kupu ‘tekateka nei’, he kupu anō mo te pōhēhē). Tahi au ka mea atu ki a ia, ‘ainei mokonahatia ai koe, kia kapi ai tō waha!’
E whai ake nei he kōrero i kite ai au i taua Pīpīwharauroa nei anō, he reka rawa atu ki taku taringa. E pēnei ana;
‘E kore e taea te ārai te ata o te manu e rere ana mā runga i taku māhunga, kei tau mai ki runga i a au, otirā, nōku anō te hē, ki te tukua taua manu kia hanga i tana kōhanga ki roto i aku makawe.’ (E kōrero ana te niupepa, nā Matene Ruta te kōrero nei).
He kōrero hāhi, arā, kei konā anō ngā mahi kikino, ngā whakawai, ngā aha noa, engari kaua e whātoro atu.
Ahatia, ka taea tēnei kōrero te whakahāngai mai ki te tini kaupapa.
Ā TĒRĀ WIKI…
Heoi, ā te wiki e heke mai nei, ko te tūmanako, ka TUHI KAU anō au, he kaupapa anō. Ki te tukuna mai he kōrero whakautu i aku whakaaro e rapa ake nei, tēnā pea ka tāpiritia atu ētahi o ērā kia whakawhānuitia atu ai anō ngā kōrero.
Kāti, hei konā mai.
(Ki te hiahia tāpiri kōrero mai koe, kei raro nei te pātene).
Q.
